Izlemjot nodarboties ar biznesu Latvijā, ir nepieciešams izvēlēties pašu piemērotāko reģistrācijas formu savai komercdarbībai. Šajā rakstā mēs apkopojām visus iespējamos uzņēmumu veidus, kas atšķiras ar dažādu korporatīvo struktūru.

Komercuzņēmumi
Komercdarbības veikšanai Latvijā ir nepieciešams piereģistrēties komercreģistrā (izņēmums ir pašnodarbinātas personas). Visus uzņēmumu komercijas veidus regulē Latvijas Republikas Komerclikums.
Kapitālsabiedrības
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)
- Juridiska persona: jā.
- Atbildība: Sabiedrība neatbild par tās dalībnieku saistībām, bet to atbildība savukārt ir ierobežota ar viņu noguldījumu apmēru statūtkapitālā.
- Dibinātāji: 1 vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, tajā skaitā arī Latvijas nerezidenti. Dibinātāji pēc Sabiedrības reģistrācijas ir tās dalībnieki.
- Dalībnieki: Sabiedrības dalībnieki (daļu turētāji) var dāvināt, pārdot un ieķīlāt viņu ieguldītās kapitālā daļas. Daļu pārdošanas gadījumā esošiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Par Sabiedrības jauno dalībnieku var kļūt ar pārējo locekļu piekrišanu. Sabiedrības dalībnieku reģistru kārto valde un tas glabājas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Sabiedrības dalībnieki risina Sabiedrības galvenos jautājumus, izsakot savu gribu ar piedalīšanos dalībnieku sapulcēs.
- Valde: nepieciešams minimums viens valdes loceklis. Valdes locekļi var būt vai nebūt Sabiedrības daļu turētāji, kā arī būt vai nebūt par Latvijas rezidentiem vai nerezidentiem. Valdes locekļi nodarbojas ar operatīvo darbību, pārstāv Sabiedrību, kā arī pārvalda un rīkojas ar Sabiedrības aktīviem saskaņā ar dalībnieku lēmumiem Sabiedrības saimnieciskās darbības ietvaros.
- Padome: nav nepieciešama, taču to var iecelt Sabiedrības dalībnieki. Padome uzrauga valdes darbības.
- Minimālais statūtkapitāls: 2800 EUR (iespējama SIA atvēršana ar samazinātu kapitālu*). Minimums 50% statūtkapitāla tiek apmaksāts, reģistrējot uzņēmumu, atlikusī summa – ne vēlāk kā gadu pēc dibināšanas. Kapitālu var apmaksāt ar naudu vai īpašumu, turklāt, ja īpašuma vērtība pārsniedz 4000 EUR, nepieciešams sertificēta vērtētāja novērtējums.
Sabiedrības kapitāls sastāv no dalībnieku ieguldītām pamatkapitāla kopējām daļām.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) – pats izplatītākais firmas veids Latvijā. Uz 2015.gada janvāri, 72% no visiem aktīviem Latvijas uzņēmumiem ir SIA.
*SIA ar samazinātu kapitālu
Mazā biznesa izveidošanai Latvijā pastāv iespēja dibināt SIA ar samazinātu statūtkapitālu (no 1 līdz 2799 EUR). Sabiedrība var tikt dibināta gadījumā, ja atbilst visiem šādiem parametriem:
- Visi dibinātāji ir fiziskas personas, to skaits nepārsniedz piecus (var būt nerezidenti);
- Valdes locekļi var tikt ievēlēti tikai no firmas dibinātājiem;
- Visi dalībnieki nav citas sabiedrības ar samazinātu kapitālu locekļi.
Akciju sabiedrība (AS)
- Juridiska persona: jā.
- Atbildība: Sabiedrība neatbild par tās dalībnieku (akcionāru) saistībām, bet to atbildība savukārt ir ierobežota ar viņu noguldījumu apmēru statūtkapitālā, akciju pirkšanas ceļā.
- Dibinātāji: 1 vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, tajā skaitā arī Latvijas nerezidenti.
- Dalībnieki: Sabiedrības dalībnieki (akcionāri) var brīvi dāvināt, pārdot un ieķīlāt savas Sabiedrības daļas. Akcionāru sapulce risina Sabiedrības iekšējos jautājumus.
- Valde: nepieciešams minimums viens valdes loceklis. Valdes locekļi var nebūt Sabiedrības daļu turētāji, kā arī būt par Latvijas nerezidentiem. Valdes locekļi nodarbojas ar operatīvo darbību, pārstāv Sabiedrību, kā arī pārvalda un rīkojas ar Sabiedrības aktīviem saskaņā ar padomes un akcionāru sapulces lēmumiem.
- Padome: nepieciešama padome no 3 (5 Sabiedrības akciju izvietošanas gadījumā fondu tirgos) līdz 20 cilvēkiem. Padome īsteno Sabiedrības valdes darbību kontroli.
- Minimālais statūtkapitāls: 35 000 EUR. Minimums 25% statūtkapitāla tiek apmaksāts, reģistrējot uzņēmumu (taču ne mazāk par 35 000 EUR), atlikusī summa – ne vēlāk kā gadu pēc dibināšanas. Statūtkapitālu, apmaksājamu pie reģistrācijas var iemaksāt tikai naudā, tikmēr kā pārējais kapitāls vēlāk var tikt apmaksāts gan ar naudu, gan ar īpašumu.
Sabiedrības kapitāls sastāv no dalībnieku ieguldītām pamatkapitāla kopējām daļām, caur akciju pirkšanu.
Galvenā akciju sabiedrības atšķirība no SIA – iespēja brīvi mainīt Sabiedrības akcijas, kā arī iespēja tās izvietot fondu tirgos pēc IPO procedūras. Akcijas var būt dažāda veida, piešķirot dažādas tiesības Sabiedrības pārvaldīšanai, dividenžu un likvidācijas kvotas apmēra saņemšanai.
Akcionāru reģistru kārto valde un tas glabājas Sabiedrībā.
Eiropas Komercsabiedrība – Societas Europaea (SE)
Reorganizācijas ceļā akciju sabiedrībā pastāv iespēja reģistrēt Eiropas komercsabiedrību.
Esot par juridisku personu, šī biznesa forma ļauj mainīt jurisdikciju ES valstu ietvaros, nepārtraucot Sabiedrības darbību, neīstenojot likvidāciju un nereģistrējot jaunu uzņēmumu. SE iespējams pārvietot no Latvijas ne tikai uz ES valstīm, bet arī uz Īslandi, Norvēģiju un Lihtenšteinu.
Minimālais statūtkapitāls Eiropas komercsabiedrībai sastāda 120 000 EUR.
Detalizētāk šī uzņēmuma forma tiks aprakstīta nākamos rakstos.
Personālsabiedrības
Pastāv tikai dažas juridiskās personas iezīmes (piemēram, personālsabiedrības var pārvaldīt savu īpašumu), taču neskatoties uz to, pilnībā juridiskas personas nav. Juridiskās personas statuss nepieciešams firmām dalībnieku atbildības sadalīšanai un par cik personālsabiedrību dalībnieku atbildība ir neierobežota, vajadzība pēc tāda statusa nepastāv.
Šīs Sabiedrības nav ienākuma nodokļa maksātājas. Tā vietā, katrs Sabiedrības dalībnieks (loceklis) maksā savu ienākuma nodokli no saņemtā uz piedalīšanās rēķina Sabiedrības ienākumā.
Pilnsabiedrība (PS)
- Juridiska persona: nē.
- Atbildība: visi sabiedrības locekļi uzņemas atbildību kreditoru priekšā ar visu savu īpašumu.
- Dibinātāji / dalībnieki: 2 vai vairākas fiziskās un juridiskās personas, tajā skaitā arī Latvijas nerezidenti.
- Valde: visus lēmumus pieņem pēc sabiedrības locekļu abpusējas piekrišanas.
- Minimālais statūtkapitāls: nav vajadzīgs.
Pilnsabiedrība tā ir sabiedrība, kuras mērķis – kopīgas uzņēmējdarbības veikšana, šim nolūkam izmantojot kopīgu firmu.
Komandītsabiedrība (KS)
- Juridiska persona: nē.
- Atbildība: vismaz viens komandītsabiedrības loceklis (komplementārais dalībnieks) uzņemas pilnu atbildību kreditoru priekšā, tikmēr kā pārējo atbildība ierobežota ar viņu ieguldījuma daudzumu Sabiedrībā.
- Dibinātāji / dalībnieki: 2 vai vairākas fiziskās un juridiskās personas, tajā skaitā arī Latvijas nerezidenti.
- Valde: komandīti (sabiedrības locekļi ar ierobežotu atbildību) nevar pieņemt lēmumus, kā arī nevar pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām.
- Minimālais statūtkapitāls: nav vajadzīgs.
Komandītsabiedrība daudzējādā ziņā līdzinās pilnsabiedrībai, izņemot to, ka vismaz vienam sabiedrības loceklim ir jāuzņemas neierobežota atbildība. Pieņemt lēmumus un pārstāvēt firmu var tikai Sabiedrības locekļi ar pilnu atbildību.
Fiziskās personas
Individuālais komersants (IK)
- Juridiska persona: nē.
- Atbildība: pilna ar visu īpašumu.
- Dibinātāji / dalībnieki: vienmēr tikai 1 cilvēks.
- Valde: visus lēmumus pieņem pats komersants.
- Minimālais statūtkapitāls: nav vajadzīgs.
Fiziska persona, kas veic ekonomisko darbību. Ir tiesības nodarbināt darbiniekus.
Fiziskai personai ir pienākums reģistrēties kā individuālam komersantam, ja gada apgrozījums no komercdarbības pārsniedz 284 600 EUR, vai gadījumā, ja izpildās šādi punkti:
- Gada apgrozījums pārsniedz 28 500 EUR.
- Biznesa darbības veikšanai nodarbināti vairāk kā 5 darbinieki.
Citos gadījumos reģistrācija kā individuālam komersantam nav nepieciešama (sk. zemāk).
Pašnodarbināta persona
- Juridiska persona: nē.
- Atbildība: pilna ar visu īpašumu.
- Dibinātāji / dalībnieki: vienmēr tikai 1 cilvēks.
- Valde: visus lēmumus pieņem pats komersants.
- Minimālais statūtkapitāls: nav vajadzīgs.
Piemērots fiziskām personām, kas plāno vienpersoniski nodarboties ar komercdarbību mazos apmēros Latvijas teritorijā. Ja gada apgrozījums pārsniedz 284 600 EUR vai, ja apgrozījums sastāda vairāk kā 28 500 EUR un uzņēmumā nodarbināti 5 un vairāk darbinieki, nepieciešams reģistrēties kā individuālam komersantam.
Fiziskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecību vai zvejniecību pastāv speciāli individuālo uzņēmumu apakšveidi.
Ārvalstu uzņēmumu reģistrācijas un darbības formas
Ārvalstu uzņēmumiem un komersantiem, kas veic biznesu nevis vietējā uzņēmuma personā ir pienākums reģistrēt savas firmas pārstāvniecību vai filiāli Latvijā.
Ārvalstu firmas pārstāvniecība Latvijā
Jebkura ārvalstu komerciāla vai nekomerciāla organizācija var atvērt savu pārstāvniecību Latvijas teritorijā, kas nebūs juridiska persona un tai nebūs tiesības nodarboties ar jebkuru komercdarbības veidu valsts teritorijā. Tādas pārstāvniecības mērķis – izpildīt palīgfunkcijas, kas nav tieši saistītas ar peļņas iegūšanu (piemēram, partneru meklēšana, tirgus izpēte, mārketings u.c.).
Ārvalstu firmas filiāle Latvijā
Biznesa veikšanai Latvijā, ārvalstu uzņēmumi var reģistrēt filiāli, kas ir patstāvīga un atsevišķa komersanta daļa. Filiāle nav juridiska persona un pilnu atbildību par parādiem uzņemas mātes uzņēmums. Filiāle izpilda visas darbības galvenā uzņēmuma labā, taču operē kā patstāvīga struktūra. Atšķirībā no pārstāvniecības, filiālei pastāv iespēja saņemt ienākumus un tā ir peļņas nodokļa maksātāja.
Nosakot piemērotu uzņēmuma veidu, iesakām iepazīties ar mūsu rakstu par to, kā atvērt firmu Latvijā.
Baltic Business Consulting sniedz konsultācijas uzņēmuma paša piemērotākā veida izvēlei jūsu biznesam. Turklāt mēs sniedzam firmas jebkura veida reģistrācijas «zem atslēgas» un pārdošanas pakalpojumus Latvijā, kā arī to turpmāko atbalstu un apkalpošanu. Izņemot to, mēs palīdzam veikt jebkuras operācijas ar Latvijas firmām, tādas kā uzņēmumu reorganizācija, saplūšana, likvidācija un bankrots.
Vairāk informācijas par firmām Latvijā var iegūt, sazinoties ar mūsu speciālistiem.