Uzturēšanās atļauju izmaiņas Latvijā no 2026. gada 15. septembra

Okt 15, 2026 | Imigrācija

2026. gada 15. septembrī Latvijā stājās spēkā jaunais Imigrācijas likums. Tas mainīja uzturēšanās atļauju saņemšanas pamatus, prasības iesniedzamajiem dokumentiem un atsevišķu atļauju termiņus, kā arī noteikumus pastāvīgās uzturēšanās statusa iegūšanai. Jaunas termiņuzturēšanās atļaujas vairs nepiešķir par nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumu Latvijas kredītiestādes pakārtotajās saistībās, taču pirms likuma spēkā stāšanās izsniegtās atļaujas netiek automātiski anulētas.

Izmaiņas skar gan cilvēkus, kuri plāno pārcelties uz Latviju, gan tos, kuriem uzturēšanās atļauja jau ir, kā arī darba devējus, investorus, studentus un viņu ģimenes locekļus. Turpmākā rīcība ir atkarīga no atļaujas izsniegšanas pamata, pieteikuma iesniegšanas datuma un attiecīgajiem likuma pārejas noteikumiem. Šajā rakstā apkopotas būtiskākās izmaiņas un nosacījumi, kurus ieteicams pārbaudīt pirms dokumentu iesniegšanas.

Būtiskākās uzturēšanās atļauju izmaiņas

Jaunais Imigrācijas likums vienlaikus maina vairākus uzturēšanās atļauju pieprasīšanas noteikumus. Zemāk apkopotas galvenās izmaiņas, par kurām informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

JomaKas mainījies no 2026. gada 15. septembra
Nekustamā īpašuma iegādeJaunas termiņuzturēšanās atļaujas uz šī pamata vairs nepiešķir
Kredītiestādes pakārtotās saistībasŠis pamats vairs nav pieejams jauniem pieteikumiem
Atļaujas termiņš un reģistrācijaAtsevišķos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju var izsniegt uz laiku līdz diviem gadiem; ikgadējās reģistrācijas prasība ir atcelta
Dokumentu valodaSākotnējam vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumam dokumentus var iesniegt latviešu vai angļu valodā; atkārtotam termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumam, pastāvīgās uzturēšanās atļaujai un uzaicinātāja dokumentiem jābūt latviešu valodā
Pastāvīgā uzturēšanāsSaglabāts viens pastāvīgās uzturēšanās statuss — ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss; parasti nepieciešams apliecināt piecu gadu nepārtrauktu uzturēšanos Latvijā, ko aprēķina saskaņā ar likumu
Studenti un ģimenes locekļiTiesības ieceļot Latvijā kopā ar ģimenes locekļiem paredzētas studentiem, kuri ir NATO dalībvalstu pilsoņi, un doktorantūras studentiem
Jaunuzņēmumu dibinātājiIespējas saņemt atļauju ir paplašinātas, saglabājot ierobežojumus noteiktu valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas papildu pārbaudes
Pieteikuma izskatīšanaUzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas maksimālais termiņš ir četri mēneši no iesniegšanas dienas
Integrācijas prasībasPrasības par latviešu valodas zināšanām un Latvijas vēstures un kultūras kursu stājas spēkā 2027. gada 31. decembrī

Uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir atkarīgs no tās izsniegšanas pamata un pieteicēja kategorijas. Tāpēc divu gadu termiņš nav attiecināms uz visām atļaujām. Pirms pieteikuma iesniegšanas vai atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas ir jāpārbauda tieši konkrētajam uzturēšanās pamatam piemērojamie nosacījumi.

Kā mainījušies uzturēšanās atļauju saņemšanas pamati

No 2026. gada 15. septembra jaunu termiņuzturēšanās atļauju vairs nevar saņemt par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā vai ieguldījumu Latvijas kredītiestādes pakārtotajās saistībās. Nekustamā īpašuma iegāde pati par sevi vairs nedod tiesības jaunam pieteicējam pieprasīt uzturēšanās atļauju uz šī pamata. Izmaiņas attiecas uz jauniem pieteikumiem un pašas par sevi neatceļ agrāk izsniegtu atļauju.

Citi ieguldījumu veidi likumā ir saglabāti. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju joprojām var pieprasīt saistībā ar ieguldījumu Latvijas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, taču prasības ir atkarīgas no ieguldījuma apmēra un struktūras, uzņēmuma rādītājiem un pieteicēja apstākļiem. Uzņēmuma kapitāldaļu turēšana pati par sevi negarantē atļaujas saņemšanu. PMLP publicē nosacījumus uzturēšanās atļaujai par ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā; pirms pieteikuma sagatavošanas jāpārbauda, vai konkrētais ieguldījums atbilst aktuālajām likuma prasībām.

Likums paredz arī jaunu ieguldījumu pamatu — vismaz 150 000 eiro ieguldījumu valsts izveidota alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā uz vismaz pieciem gadiem. Pieteicējam valsts budžetā jāiemaksā arī 10 000 eiro. PMLP norāda, ka attiecīgais fonds vēl nav izveidots, tāpēc šo pamatu pašlaik praktiski izmantot nevar.

Termiņuzturēšanās atļauju joprojām var pieprasīt saistībā ar darbu, uzņēmējdarbību, ieguldījumu uzņēmumā, studijām un ģimenes apvienošanu. Jaunais likums paplašina arī jaunuzņēmumu dibinātāju iespējas, vienlaikus saglabājot ierobežojumus noteiktu valstu pilsoņiem. Katram pieteikuma pamatam ir atsevišķas prasības pretendentam, darba devējam, uzaicinātājam vai uzņēmumam, kā arī iesniedzamajiem dokumentiem.

Trešo valstu pilsoņu nodarbināšana parasti ietver gan darba devēja, gan darbinieka pienākumus saistībā ar tiesībām strādāt un uzturēties Latvijā. Procedūra ir atkarīga no nodarbinātības veida un darbinieka statusa. PMLP sniedz atsevišķu informāciju par ārzemnieku nodarbināšanu Latvijā, savukārt uzņēmējdarbības un ieguldījumu gadījumā būtiska ir arī pieteicēja loma uzņēmumā un tā darbības veids.

Studentiem un viņu ģimenes locekļiem jāņem vērā jaunais ierobežojums ģimenes locekļu ieceļošanai kopā ar studentu. Saskaņā ar PMLP skaidrojumu šāda iespēja paredzēta studentam, kurš ir NATO dalībvalsts pilsonis, vai doktorantūras studentam. Ierobežojums attiecas uz ģimenes locekļu ieceļošanu kopā ar studentu un pats par sevi neatceļ iespēju pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju studiju nolūkā.

Kas jāņem vērā esošo uzturēšanās atļauju turētājiem

Termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas līdz 2026. gada 15. septembrim, ir derīgas līdz tajās noteiktajam reģistrācijas termiņam vai, ja tāds nav noteikts, līdz atļaujas derīguma termiņa beigām. Jaunā likuma spēkā stāšanās pati par sevi neatceļ jau izsniegtu atļauju. Lai pēc attiecīgā datuma turpinātu uzturēties Latvijā, atsevišķos gadījumos var būt jāpieprasa atkārtota termiņuzturēšanās atļauja; piemērojamā kārtība ir atkarīga no atļaujas kategorijas un Imigrācijas likuma pārejas noteikumiem.

Likums nosaka arī kārtību, kādā izskata pieteikumus, kas iesniegti pirms tā stāšanās spēkā. Vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumi, kas iesniegti līdz 2026. gada 15. septembrim, tiek izskatīti saskaņā ar iepriekšējo Imigrācijas likumu. Savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasījumi, kas iesniegti līdz šim datumam, tiek izskatīti saskaņā ar jauno likumu. Tāpēc pieteikuma iesniegšanas datumam ir nozīme, izvērtējot lietas, kuras bija izskatīšanā regulējuma maiņas brīdī.

Nekustamā īpašuma iegādes dēļ izsniegtas uzturēšanās atļaujas turētājiem jaunu atļauju izsniegšanas pārtraukšana nenozīmē esošā statusa automātisku atcelšanu. Likums atsevišķiem atļauju turētājiem paredz īpašu turpmākās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas kārtību. Tās piemērošana var būt atkarīga no atļaujas vēstures, pieteikuma iesniegšanas termiņa, ieguldījuma saglabāšanas un attiecīgajos pārejas noteikumos paredzētajiem maksājumiem. Pirms dokumentu iesniegšanas ir jānoskaidro, kurš noteikums attiecas uz konkrēto atļauju, jo nosacījumi ir atkarīgi no tās juridiskā pamata un iepriekšējās vēstures.

Pirms atkārtota pieteikuma iesniegšanas pārbaudiet atļaujā norādīto reģistrācijas vai derīguma termiņa beigu datumu, sākotnējo atļaujas saņemšanas pamatu un prasības dokumentu valodai. Atsevišķos pārejas gadījumos pieteikums jāiesniedz, kamēr esošā termiņuzturēšanās atļauja vēl ir derīga, tāpēc piemērojamos nosacījumus ieteicams noskaidrot laikus.

Dokumentu valoda un pastāvīgās uzturēšanās nosacījumi

Sākotnējam vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumam dokumentus var iesniegt latviešu vai angļu valodā. Atkārtotam termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumam un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasījumam dokumentiem jābūt latviešu valodā. Šī prasība attiecas arī uz uzaicinātāja dokumentiem, kas tiek pievienoti ielūguma vai izsaukuma pieteikumam. Dokumentu valodas prasības jāņem vērā, tos sagatavojot un plānojot tulkošanu.

Dažu kategoriju termiņuzturēšanās atļaujas var izsniegt uz laiku līdz diviem gadiem, un ikgadējā reģistrācijas prasība ir atcelta. Konkrētais atļaujas termiņš joprojām ir atkarīgs no tās piešķiršanas pamata. Pieteikuma izskatīšanas maksimālais termiņš ir četri mēneši no iesniegšanas dienas; nepieciešamie dokumenti un prasības ir atkarīgas no pieteikuma pamata un individuālajiem apstākļiem.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauju parasti var pieprasīt persona, kura piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas nepārtraukti uzturējusies Latvijā. Uzturēšanās tiek uzskatīta par nepārtrauktu, ja prombūtne nav bijusi ilgāka par sešiem mēnešiem pēc kārtas vai kopumā pārsniegusi desmit mēnešus attiecīgajā piecu gadu periodā. Jāizpilda arī pārējās piemērojamās prasības, tostarp jāapliecina pietiekami iztikas līdzekļi. Tas, ka personai piecus kalendāros gadus ir bijusi termiņuzturēšanās atļauja, pats par sevi vēl nenozīmē, ka izpildīti visi pastāvīgās uzturēšanās nosacījumi.

Jaunais likums pastāvīgās uzturēšanās tiesību saņemšanai paredz arī valsts valodas zināšanas vismaz A2 līmenī un Latvijas kultūras un vēstures kursa apguvi. Šīs integrācijas prasības stājas spēkā 2027. gada 31. decembrī. Pirms pieteikuma iesniegšanas jāpārbauda, kuras prasības ir spēkā konkrētajā datumā un kuras stāsies spēkā vēlāk.

Imigrācijas pakalpojumi no BBCRiga

Jaunais Imigrācijas likums maina nosacījumus jauniem pieteicējiem un nosaka atsevišķu kārtību personām, kurām uzturēšanās atļauja jau ir izsniegta. Pirms pieteikuma iesniegšanas ir svarīgi noteikt tā juridisko pamatu, pārbaudīt termiņus un dokumentu valodas prasības, kā arī noskaidrot, kurš pārejas noteikums attiecas uz konkrēto situāciju.

BBCRiga sniedz imigrācijas pakalpojumus Latvijā un palīdz izvērtēt piemērotāko uzturēšanās atļaujas pamatu, pārbaudīt prasības un sagatavot pieteikuma dokumentus. Mēs sniedzam atbalstu jautājumos par nodarbinātību, uzņēmējdarbību un ieguldījumiem, kā arī palīdzam izvērtēt iepriekš izsniegtas atļaujas. Vairāk par mūsu imigrācijas pakalpojumiem Latvijā varat uzzināt pakalpojumu lapā.

Informācija ir aktuāla 2026. gada oktobrī un ir vispārīga. Lēmumu par pieteikumu pieņem PMLP; rezultāts ir atkarīgs no pieteikuma pamata, dokumentiem un pieteicēja individuālajiem apstākļiem.

Citas ziņas, kas jums varētu patikt

PVN reģistrācija uzņēmumiem Latvijā

PVN reģistrācija uzņēmumiem Latvijā

Tālāk apkopoti jautājumi, kurus visbiežāk dzirdam no jaunajiem klientiem, kas sākotnēji uzskatījuši, ka jāņem vērā tikai 50 000 EUR PVN reģistrācijas slieksnis. Latvijas uzņēmums parasti var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, kamēr tā...

Pievienojieties BBCRiga un pacelsim jūsu biznesu jaunās virsotnēs

Kontakti