Latvijā uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar nepieciešamību pieņemt darbā ārzemniekus, lai aizpildītu darbaspēka trūkumu vai piesaistītu specifiskas prasmes. Tomēr ārzemnieku nodarbinātība ir saistīta ar noteiktu juridisko kārtību, kas jāievēro darba devējiem, īpaši attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem.
Kas ir ārzemnieks un kādas ir atšķirības nodarbinātībā?
Latvijas likumdošana izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Savienības pilsoņus un trešo valstu pilsoņus.
Savienības pilsoņi ir Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi. Viņiem ir brīva piekļuve Latvijas darba tirgum, un viņiem nav nepieciešamas īpašas atļaujas, izņemot gadījumus, kad viņi plāno uzturēties Latvijā ilgāk par trim mēnešiem.
Trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai ir nepieciešams iziet noteiktu procedūru, kas ietver gan darba devēja pienākumus, gan ārzemnieka dokumentu kārtošanu.
Trešo valstu pilsoņu pieņemšanas process
Lai pieņemtu darbā trešo valstu pilsoni, uzņēmumam vispirms jāreģistrē vakance Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Šī prasība pastāv, lai nodrošinātu, ka vispirms tiek izvērtēti vietējie darba tirgus kandidāti. Tikai gadījumā, ja pēc desmit darba dienām nav atrasts piemērots Latvijas vai ES pilsonis, NVA var izsniegt atzinumu, kas dod tiesības darba devējam piesaistīt ārzemnieku. Šis atzinums ir būtisks solis, jo bez tā ārzemniekam nevar tikt noformēta vīza vai uzturēšanās atļauja ar tiesībām uz nodarbinātību.
Pēc atzinuma saņemšanas darba devējam jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai iesniegtu ielūgumu, ja ārzemnieks plāno strādāt īslaicīgi, vai izsaukumu, ja nodarbinātība plānota ilgtermiņā. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, ārzemnieks var pieteikties vīzai vai uzturēšanās atļaujai Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā ārvalstīs.
Kādi dokumenti nepieciešami ārzemnieka nodarbināšanai?
Ja ārzemnieks saņem vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību, tajā tiek norādīts ieraksts, kas apliecina, ka viņš drīkst strādāt tikai pie konkrētā darba devēja.
Savukārt ilgtermiņa nodarbinātībai nepieciešama uzturēšanās atļauja, ko izsniedz PMLP. Tā dod iespēju ārzemniekam uzturēties un strādāt Latvijā noteiktu laiku, pēc kura atļauja var tikt pagarināta. Pēc piecu gadu uzturēšanās Latvijā un valsts valodas eksāmena (A2 līmenī) nokārtošanas ārzemnieks var pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai.
Papildus tam ārzemniekam, ierodoties Latvijā, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam.
Darba samaksas prasības ārzemniekiem
Svarīgs aspekts trešo valstu pilsoņu nodarbinātībā ir atalgojuma prasības. Darba devējam jānodrošina, ka ārzemnieks saņem atalgojumu, kas nav zemāks par attiecīgās nozares vidējo bruto algu. Šī summa tiek noteikta, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par pēdējā gada vidējo atalgojumu konkrētajā nozarē.
Ja attiecīgās nozares vidējā alga ir augstāka par Latvijas vidējo bruto algu, tad ārzemniekam jānodrošina vismaz šis atalgojuma līmenis. Papildus, ja ārzemnieks tiek nodarbināts kā sezonas darbinieks, piemēram, lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, viņa atalgojumam jābūt ne mazākam kā konkrētās nozares vidējai bruto algai iepriekšējā gadā.
Šīs prasības tiek noteiktas, lai nodrošinātu, ka ārzemnieki nesaņem nepamatoti zemāku atalgojumu, kas varētu ietekmēt vietējo darba tirgu un konkurenci starp uzņēmumiem.
Izņēmumi, kad vakances reģistrācija NVA nav nepieciešama
Lai gan lielākajā daļā gadījumu vakances reģistrācija un atzinuma saņemšana no NVA ir obligāta, ir arī noteikti izņēmumi. Vakances reģistrācija nav nepieciešama šādām personām:
- Māksliniekiem, sportistiem, sporta treneriem un pedagogiem.
- Augsti kvalificētiem speciālistiem ar ES zilo karti.
- Sezonas darbiniekiem, kuri tiek pieņemti darbā līdz 6 mēnešiem gada laikā.
Šajos gadījumos darba devējam ir tiesības tieši iesniegt dokumentus PMLP un uzsākt ārzemnieka nodarbinātības procesu bez iepriekšējas vietējā darba tirgus izvērtēšanas.
Darba devēja atbildība un riski
Darba devējam jāņem vērā, ka ārzemnieks var tikt nodarbināts tikai tik ilgi, kamēr viņam ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja ar tiesībām uz nodarbinātību. Ja darba attiecības tiek pārtrauktas, darba devējam nekavējoties jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), lai novērstu situācijas, kurās ārzemnieks uzturas Latvijā nelegāli.
Tāpat darba devējam ir jānodrošina, ka visi dokumenti tiek noformēti pareizi, jo jebkādi pārkāpumi var novest pie sodiem vai uzņēmuma atbildības par nelikumīgu nodarbinātību.
Turklāt, ja ārzemnieks vairs neatbilst sākotnējiem nodarbinātības nosacījumiem (piemēram, viņa atalgojums nesasniedz minimālo noteikto līmeni), uzturēšanās atļauja var tikt anulēta, kas nozīmē, ka darbiniekam būs jāatstāj Latvija.
Secinājumi
Trešo valstu pilsoņu pieņemšana darbā Latvijā ir detalizēti regulēts process, kas ietver vairākus posmus – no vakances reģistrācijas NVA līdz uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanai. Lai nodrošinātu, ka process norit bez aizkavēšanās, darba devējiem rūpīgi jāievēro normatīvie akti un pareizi jānoformē nepieciešamie dokumenti.
Lai gan procedūra var šķist sarežģīta, precīzi ievērojot visus noteikumus, ir iespējams veiksmīgi nodarbināt ārzemniekus un nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Uzņēmējiem, kuri vēlas piesaistīt ārvalstu darbiniekus, ieteicams savlaicīgi plānot dokumentu kārtošanu un sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai izvairītos no birokrātiskiem šķēršļiem.
