Darba koplīgums Latvijā var ļaut darba devējam apmaksāt noteiktus sociālos labumus darbiniekiem, piemērojot nodokļu atbrīvojumu. Likumā paredzētās izdevumu kategorijas ir ēdināšana, ārstniecība, transports starp dzīvesvietu un darbu, izmitināšana un pārcelšanās. Lai piemērotu atbrīvojumu, darba devējam jāizpilda likumā noteiktās prasības un jāievēro kopējais gada limits.
Šo iespēju var izmantot ne tikai lieli uzņēmumi. Darba koplīgumu var noslēgt arī uzņēmumā bez arodbiedrības. Tomēr tiesības noslēgt koplīgumu un tiesības piemērot nodokļu atbrīvojumu ir atkarīgas no atšķirīgiem nosacījumiem.
Kā darba koplīgums palīdz nodrošināt darbiniekiem sociālos labumus
Darba koplīgums ir viens no instrumentiem darba apstākļu un sociālo labumu saskaņošanai. Latvijā to var noslēgt darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Tāpēc darba koplīguma noslēgšanai nav nepieciešams dibināt arodbiedrību.
Ja izdevumi ir paredzēti darba koplīgumā un ir izpildīti likuma nosacījumi, tiem var piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumu. Atbrīvojums šiem izdevumiem ir noteikts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piecpadsmitajā daļā. Prasības izdevumiem un tos apliecinošajiem dokumentiem ir noteiktas arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 34.³, 34.⁴ un 34.⁵ punktā.
Kādus darbinieku izdevumus var atbrīvot no nodokļa
Likums paredz piecas izdevumu kategorijas, ko darba devējs var apmaksāt, ja ir izpildīti noteiktie nosacījumi:
| Kategorija | Izdevumu piemēri |
| Ēdināšana | Pārtikas produkti, pagatavoti ēdieni un atspirdzinoši dzērieni |
| Ārstniecība | Likumā paredzētie medicīnas un ārstnieciskie pakalpojumi |
| Transports | Braucieni starp dzīvesvietu un darbu, tostarp sabiedriskā transporta biļetes, degviela un taksometrs |
| Izmitināšana | Viesnīca, dienesta viesnīca vai dzīvokļa īre |
| Pārcelšanās | Izdevumi, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, tostarp personīgās mantas pārvešana |
Lai piemērotu atbrīvojumu, izdevumiem jābūt paredzētiem darba koplīgumā un pamatotiem ar ārējiem attaisnojuma dokumentiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā, kas pēdējo reizi aktualizēts 2026. gada 13. februārī, ir skaidrota atbrīvojuma piemērošanas kārtība.
Kā aprēķina izdevumu limitu
Nodokļu atbrīvojumam ir noteikts kopējais gada limits. To aprēķina pēc diviem rādītājiem:
- Iepriekšējā gada vidējais darbinieku skaits, reizināts ar 700 eiro.
- 5 procenti no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.
Piemēro mazāko no abām summām.
Piemēram, uzņēmumā strādā 10 darbinieki. Arī vidējais darbinieku skaits iepriekšējā gadā bija 10, un gada bruto algu fonds ir 150 000 eiro.
Limits pēc darbinieku skaita:
10 × 700 = 7000 eiro.
Limits pēc bruto algu fonda:
150 000 × 5 % = 7500 eiro.
Piemēro mazāko summu. Ja ir izpildīti arī pārējie nosacījumi, uzņēmums gada laikā var apmaksāt atbilstošos izdevumus kopā līdz 7000 eiro.
700 eiro nav individuāls limits un nav obligāts maksājums katram darbiniekam. Šo summu izmanto, lai aprēķinātu darba devēja kopējo izdevumu limitu. Sociālos labumus var sadalīt, ņemot vērā darbinieku vajadzības un darba koplīgumā saskaņotos nosacījumus.
Kāds ir ekonomiskais ieguvums darba devējam un darbiniekiem
Ja darba devējs veic parastu naudas izmaksu, daļa no darbiniekiem paredzētā budžeta var tikt novirzīta nodokļiem. Ja darba devējs apmaksā izdevumus, kuriem piemērojams likumā paredzētais atbrīvojums, lielāku daļu no attiecīgā budžeta var novirzīt sociālajiem labumiem.
Piemēram, papildu naudas izmaksas vietā darba devējs var paredzēt darbinieku ēdināšanas, ārstniecības vai transporta izdevumu apmaksu. Darbiniekiem tā ir iespēja saņemt palīdzību ikdienas izdevumu segšanai. Darba devējam tas ļauj piedāvāt sociālo paketi plānoto līdzekļu ietvaros.
Sociālie labumi nav universāls darba samaksas aizstājējs. Tie jāpiešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem, darba koplīguma noteikumiem un darbinieku faktiskajām vajadzībām.
Kuri darba devēji var piemērot nodokļu atbrīvojumu
Atbrīvojumu var piemērot ne tikai lieli, bet arī mazāki uzņēmumi, ja tie atbilst likuma prasībām. Darba devējam jānodarbina vismaz seši darbinieki, un tam jābūt veikušam saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā sāk piemērot atbrīvojumu.
Attiecīgie sociālie labumi jāparedz spēkā esošā darba koplīgumā. Darba devējam jāatbilst prasībām par nodokļu parādiem un citiem likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Izdevumi jāpamato ar dokumentiem un jāuzskaita noteikto limitu ietvaros.
Piemēram, ja uzņēmums sāka darbību 2025. gada martā, tā pirmais pilnais kalendāra gads būs 2026. gads. Ja ir izpildīti pārējie nosacījumi, atbrīvojumu varēs piemērot ne agrāk kā 2027. gadā.
Tiesības noslēgt darba koplīgumu jānošķir no tiesībām piemērot nodokļu atbrīvojumu. Uzņēmums var noslēgt darba koplīgumu arī tad, ja tas neatbilst šā nodokļu atvieglojuma nosacījumiem.
Kā noslēgt darba koplīgumu bez arodbiedrības
Ja uzņēmumā nav arodbiedrības, darbinieki var ievēlēt darbinieku pilnvarotus pārstāvjus. Saskaņā ar Darba likuma 10. pantu pārstāvjus ievēlē sapulcē, kurā piedalās vismaz puse uzņēmuma darbinieku. Lēmumu pieņem ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu.
Ievēlētie pārstāvji piedalās sarunās ar darba devēju un vienojas par darba koplīguma nosacījumiem. Pēc parakstīšanas koplīgumu apstiprina darbinieku kopsapulce. Saskaņā ar Darba likuma 22. pantu kopsapulcē jāpiedalās vismaz pusei darbinieku, un lēmumu pieņem ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu.
Likums arī nosaka prasības koplīguma rakstveida formai, noslēgšanas un grozīšanas kārtībai, kā arī darbinieku iepazīstināšanai ar tā saturu. Attiecīgie noteikumi iekļauti Darba likuma 10. un 17.–24. pantā.
Darba koplīgums kā uzņēmuma sociālās politikas daļa
Darba koplīgums var būt pamats papildu sociālo garantiju sistēmai. Tas ļauj ņemt vērā darbinieku vajadzības, vienoties par sociālo labumu piešķiršanas nosacījumiem un plānot ar tiem saistītos izdevumus.
Darbinieki var piedalīties sociālās paketes veidošanā, savukārt darba devējs var piedāvāt papildu priekšrocības līdztekus darba samaksai. Ja darba devējs pareizi izmanto normatīvajos aktos paredzētās nodokļu iespējas, šāda pieeja var būt noderīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
BBCRiga risinājums sociālo labumu ieviešanai
BBCRiga ir izstrādājusi juridisku risinājumu, kas palīdz uz darba koplīguma pamata ieviest sociālo labumu sistēmu arī uzņēmumos bez arodbiedrības.
BBCRiga rīcībā ir metodika, juridiskie risinājumi un praktiski instrumenti, lai šo mehānismu piemērotu, ņemot vērā normatīvo aktu prasības un konkrētā darba devēja īpatnības. Ja jūsu uzņēmumu interesē papildu sociālie labumi darbiniekiem un likumā paredzētās nodokļu iespējas, sazinieties ar BBCRiga, lai pārrunātu jūsu uzņēmumam piemērotāko variantu un tā ieviešanu.
Materiāls ir informatīvs un sagatavots atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā 2026. gada novembrī. Nodokļu atvieglojumu piemērošana ir atkarīga no likumā noteikto prasību izpildes un konkrētā darba devēja apstākļiem.
